Jaunumi

Klātienes mācības – vai tas ir droši un vienkārši?

LRA Ķekavas nodaļas deputāta amata kandidātes Agneses Geduševas viedoklis par klātienes mācībām no 7.aprīļa

Šo valdības lēmumu liels skaits manis apzinātie vecāki vērtē kritiski, jo, pirmkārt, tas ir pārāk komplicēts savās niansēs un nav saprotams sabiedrībai, kā arī ļoti sarežģīti realizējams, gan vecākiem, gan pedagogiem. Izpētot noteikumus, kuri ir jāizpilda kā `drošajās`, tā `nedrošajās` pašvaldībās, ir skaidrs, ka tas ir praktiski neizpildāms.

MK noteikumos par mācību procesa organizēšanu ir noteikts, ka “stingri ievērojot visus valstī ieviestos piesardzības un drošības pasākumus, mācības klātienē ir iespēja atsākt pašvaldībās, kurās saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Atsevišķos gadījumos mācību procesu klātienē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220.

Skolās, kur mācības varēs notikt klātienē, telpās, tomēr bērniem būs jāpavada visa mācību diena sejas maskās, par ko mums kā vecākiem ir gana kritiska nostāja, jo īpaši, kas attiecas uz 1.-4.klašu vecuma bērniem, jo pedagogiem tā būs papildus slodze – sekot līdzi, lai visi bērni pienācīgi nēsā un pareizi maina sejas maskas, tāpat neesam guvuši pārliecību, ka sejas masku pastāvīga nēsāšana neatstāj uz bērna veselību negatīvas sekas. Esmu arī saņēmusi daudz sūdzības no vecākiem, ka valsts iepirktās un skolās izdalītās sejas maskas ir nekvalitatīvas, neiztur vairāk par 3 mazgāšanas reizēm.

Savukārt klātienes mācības 7.-9.klases un 10.-11.klasēm pēc rotācijas principa tikai palielinās pedagogiem un skolēniem slodzi. Ja mācību režīms tiek dalīts, tas nozīmē, ka skolēniem daļa mācību būs attālināti, daļa klātienē. Tāpat pie šāda scenārija jāatceras, ka bērnam ir droši (!) jānokļūst skolā, bet tas nav izpildāms, jo tiks vairāk izmantots sabiedriskais transports. Lūgt vecākiem vest katru bērnu uz skolu ar savu privāto transporta līdzekli, kas ik dienu katram bērnam var būt citā laikā, ir neprāts. Jāņem vērā arī tas, ka liela daļa vecāki ir strādājoši. Šis ir neizpildāms nosacījums ģimenēm, kurās ir divi un vairāk bērni (kuriem katram mācības var būt pavisam citā laikā).

Savukārt daļā no nedrošajām pašvaldībām, cik man zināms, var organizēt klātienes mācības, ārtelpās, ne vairāk kā 10 bērniem vienlaicīgi, ne vairāk kā 5 mācību stundas nedēļā, ne vairāk kā 2 mācību stundas vienā dienā. Tas nozīmē, ka vecākiem jāved bērns uz skolu dēļ vienas, vai divām mācību stundām, un tad jāved mājās (īpaši 1.-4.klases vecuma bērni, kuri nereti paši vēl nevar nokļūt uz skolu un mājās). Ne visi vecāki to varēs apvienot ar darbu.

Tāpat, nav pieejama informācija vai šajās ārtelpu mācību stundās bērniem arī būs jāvelk maskas. Ja tā, tad tas ir absurds.

Jāatgādina, ka ārā vēl joprojām ir gana ziemīgi laika apstākļi, un ir grūti iedomāties kā +2 vai +5 grādos, kad līst lietus un snieg slapjš sniegs, ārā varētu apgūt latviešu valodas gramatiku vai matemātiku.

Un atkal – slodze pedagogam, kuram no rīta ir jāvelta laiks tiešsaistes stundām, tad, sadalot klasi pa 10 bērniem grupās, ar katru grupu citā laikā jādodas ārā uz ārtelpu mācību stundu, bet pēc tām vēl ir individuālās konsultācijas ar skolēniem, kā arī mājas darbu labošana. Vai tas nav par traku vienam pedagogam? Pedagogi arī ir vecāki, kuriem mājās ir dažāda vecuma bērni. Dažkārt liekas, ka šis aspekts ir pavisam aizmirsts.

Lēmumā iztrūkst loģikas, piemēram, ja tās ir ārtelpu mācības, tad būtu jāļauj tam veltīt vienu dienu, kas nozīmētu, ka, piemēram, piektdienas ir sporta un pārgājienu dienas, kurās var integrēt dabas zinību un sociālo zinību apguvi (piem.,1.-6.klasei). Ko maina vai ārā bērni kopā pavada 40 minūtes, 80 vai 120 minūtes? Nav īsti skaidrs.

Šāds režīms, manuprāt, tikai radīs mulsumu un atkal jaunu stresu kā skolēniem, tā vecākiem, kuri nupat ir pielāgojušies attālināto mācību režīmam, to savienojot ar savu darba grafiku un iespējām, bet nu lēmums, kurš it kā dod iespēju, bet reāli bez kvalitātes seguma un praktiska ieguvuma. Vecākiem tas neatvieglo teju neko, īpaši šajā ārtelpu mācību piedāvātajā režīmā. Un ļoti apšaubām, vai tas būs vieds, kā iziet no sarežģītās situācijas, kā arī nodrošināt kvalitatīvu izglītību.

Un neatbildēts palicis jautājums – vai tie vecāki, kuru bērni vienreiz vai divreiz nedēļā ies uz šīm ārtelpu nodarbībām, bet pārējo mācību vielu tomēr apgūs mājās, attālināti, varēs vēl joprojām saņemt slimības palīdzības pabalstu?

Vēlos arī atgādināt, ka, diemžēl, valdība tā arī nav sadzirdējusi vecāku izmisīgo lūgumu par iespēju strādājošiem vecākiem, kuri vienlaicīgi izglīto bērnu, arī saņemt slimības palīdzības pabalstu, jo slodze ir dubulta. Lielākā daļa vecāku nevar atļauties saņemt tikai 60% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un neiet uz darbu, kā finansiālo, tā darba specifikas dēļ. Tas ir ļoti negodīgi pret ģimenēm, kurām šī Covid-19 gada laikā ir gājis ļoti grūti, jo ir jāapvieno visus pienākumus un sociālās lomas vienlaicīgi.

Noslēgumā jāmin, ka nupat piešķirtais vienreizējais pabalsts (500 eiro par bērnu) nespēj atsvērt šī vairāk kā gada laikā zaudēto, pārdzīvoto un kaut kā to vērst par labu tuvākajā nākotnē. Atbalsts ģimenēm bija vajadzīgs pastāvīgi – no ārkārtas stāvokļa pirmās dienas līdz brīdim, kad atsāktos mācības klātienē, ierastajā režīmā. Eiropas Savienības sniegtais finansiālais atbalsts Covid-19 krīzes seku novēršanai sasniedza dažādas jomas, bet ģimenes ar bērniem tika aizmirstas. Tā acīmredzot nav bijusi un nav mūsu valdības prioritāte.

Autors: Agnese Geduševa
Foto: Juris Ceihners