Jaunumi

Ķekava – vēstures un vērtību novads

Vēsture ir brīnišķīga tās dažādajos aspektos. Pat ja ar to ne vienmēr var lepoties, no tās pilnīgi noteikti var kaut ko mācīties. Lai spētu ar cerību raudzīties nākotnē jebkuros pārmaiņu laikos, ir vērts palūkoties, kā līdzīgas problēmas ir pārvarējuši cilvēki pagātnē.

Gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma notiek ne pirmo reizi un, visticamāk, arī ne pēdējo. Latvijā ir pastāvējuši pagasti, apriņķi, rajoni un novadi. Ieviestās reformas ir bijušas gan ar ieguvumiem, gan trūkumiem. Kā bija pie mums? Tagadējais Ķekavas novads vēsturiski ir iekļāvies Rīgas apriņķī, vēlāk – Rīgas rajonā, un to veidoja Daugmales, Doles (vēlāk – Ķekavas) un Katlakalna pagasti. Baldones novads, kas šogad tiks pievienots Ķekavas novadam, agrāk iekļāvās Bauskas apriņķī un bija veidots no Baldones un Mercendorfas pagastiem. Pēc 1924. gada administratīvās reformas Baldones un Mercendorfas pagasti tika apvienoti vienā Baldones pagastā, kas tika pievienots Rīgas apriņķim, vēlāk Ogres apriņķim, pēc tam Rīgas rajonam. Vēsturiski Latvijā ir pastāvējuši vairāk nekā 500 pagastu, un, lai gan nelielām pagastu pašvaldībām ir bijušas priekšrocības, tās noteikti veidoja vietējo piederības sajūtu. Administratīvi mūsu mazā Latvija bija sadrumstalota un ar salīdzinoši lielu skaitu dažādu pagastu darbinieku. 2009. gadā likvidētie rajoni bija lielas administratīvās vienības, un tagadējā reforma rada iespaidu par panāktu vidusceļu. Tikai nākotnes pieredze rādīs, kāds risinājums būs efektīvāks, bet katra novada pieredze ir svarīga un vērā ņemama.

Baldones novads, lai gan attīstījies veiksmīgi arī kā atsevišķa administratīva vienība, ir veidojis savu virzību tuvāk Rīgai un, likumsakarīgi, jaunajam Ķekavas novadam. Lai gan ar savu kūrorta pilsētas pieredzi Baldones pastāvēšana ir pavisam atšķirīga, tai ar Ķekavu ir arī daudz kopīga – vēstures notikumi, cilvēki. Apvienošanās vienā novadā nenozīmē, ka zudīs katra novada individuālās vērtības, bet tas dos iespēju apzināties kopīgo, lai izvirzītu kopīgus mērķus un, kopā strādājot, tos arī sasniegtu. Vienmēr jāņem vērā pagātnes pieredze, taču nav jābaidās no kļūdām.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā 1932. gadā Franklins Delano Rūzvelts, ASV prezidents no 1933. līdz 1945. gadam, teica vārdus, kas joprojām bieži tiek pieminēti: „Vienīgais, no kā mums jābaidās, ir bailes – neskaidras, bezjēdzīgas, nepamatotas bailes, kas paralizē rīcībspēju, lai izkļūtu no lejupslīdes.” Šis citāts ir tik ļoti iederīgs jebkurā grūti prognozējamā pārmaiņu laikā. Bailes kļūdīties un rīkoties bieži vien traucē sasniegt mērķi un kavē iespēju ieraudzīt ātrāko ceļu uz labāku nākotni. Kopīga vēsture un vērtības ir pozitīvs dzinulis veidot veiksmīgāku ikdienu. Jaunajam Ķekavas novadam ir milzīgs potenciāls, tikai tas jāizmanto vi-siem kopā.

Elīna Rasnace, Baldones muzeja vadītāja

Foto: Elīza Ella Dumpe