Jaunumi

Mūzikas loma izglītībā

Mūsdienu izglītībā galvenā nozīme tiek piešķirta akadēmiskām zināšanām. Attīstoties informācijas tehnoloģiju jomai, aizvien lielāks būs pieprasījums pēc radošām profesijām, jo jaunā ekonomika ir radīta vairāk kreatīvai karjerai, taču tehnisko darbu veiks roboti.

Lai nodrošinātu augstus akadēmiskos panākumus un attīstītu patstāvīgu personību, ir svarīgi skolēnus nodrošināt ar kvalitatīvu izglītību, kas ietver daudzveidīgu mākslas apmācības programmu. Šo izglītības daļu mēs nevaram sākt apgūt tad, kad esam sasnieguši citas prioritātes, piemēram, augstu vērtējuma līmeni pārbaudes darbos, iestāšanos universitātē. Mākslas iesaiste bērna dzīvē ir svarīga, lai sasniegtu šīs prioritātes.

Pētījumi pierāda, ka ir pozitīva saikne starp aktīvu, mērķtiecīgu muzicēšanu un teorētiskiem, akadēmiskiem sasniegumiem. Mūzika ne tikai ietekmē akadēmiskos sasniegumus, bet arī palīdz mūsu skolēniem izprast sevi, pasauli apkārt.

Kāpēc jāmācās mūzika? Mūzikas mācība palīdz attīstīt valodu un spriestspēju. Mūsdienu neirologi ir pierādījuši, ka muzikālo centru aktivizācija pozitīvi ietekmē netālu esošos valodas un rēķināšanas centrus. Skolēni, kuriem ir agrīna muzikāla apmācība, attīstīs smadzeņu laukus, kuri saistīti ar valodas attīstību un spriestspēju. Tiek uzlabota atmiņa. Pat tad, kad skaņdarbs tiek izpildīts no lapas, skolēns muzicējot trenē spēju atcerēties, lai izpildītu skaņdarbu. Iegaumēšanas prasmes ir nepieciešamas gan mācībās, gan dzīvē. Veidojas mērķtiecība. Skolotāja mērķtiecīgi vadīta mācību procesa dēļ skolēns attīsta vēlmi sasniegt augstus rezultātus vidēju rezultātu vietā. Iemācīties jaunu skaņdarbu, kas gandrīz vienmēr ir augstākas grūtības pakāpes, ir izaicinājums, taču sasniedzams mērķis. Skolēns, kas sasniedz kaut mazākos mērķus un izbauda uzvaras sajūtu, tieksies pēc tās vēl un vēl. Šis process ir būtisks arī citu mācību priekšmetu apgūšanā. Tiek attīstīta koordinācija. Skolēns, kas apgūst mūzikas instrumenta spēli vai par mūzikas instrumentu izmanto savu ķermeni (skanošos žestus), uzlabo acu un roku koordināciju. Tāpat kā sportojot, arī, spēlējot mūzikas instrumentu, attīstās mehāniskās prasmes. Ietekme uz emocionālo attīstību. Muzicēšana visspēcīgāk spēj ietekmēt indivīda emocionālo intelektu, un tas dod papildu ietekmi smadzeņu aktivizācijai un spēju attīstībai. Jo vairāk bērns sapratīs sevi, savas emocijas, jo ar lielāku izprati, empātiju izturēsies pret citiem cilvēkiem un kultūrām. Attīstās matemātiskā domāšana, telpiskā uztvere. Risinot gan matemātikas, gan mūzikas uzdevumus, vienlaicīgi jākontrolē vairāki uzdevumu parametri. Tikai vienā gadījumā darbības veiktas ar cipariem, bet otrā ar skaņām. Uzlabo dzirdi un attīsta iztēli. Skaņu un ritma izjūta, muzikālā atmiņa palīdz veikt visus muzicēšanas grūtos uzdevumus. Mūzika var kalpot kā nomierinošs līdzeklis. Tas ir svarīgi šajā aktīvajā, stresa pilnajā laikā. Mūzikai piemīt terapeitiska iedarbība, tāpēc ir svarīgi, lai bērns mācētu izvēlēties kvalitatīvu, sevi pozitīvi uzlādējošu mūziku. Muzicēšana prasa disciplīnu. Bērns, kurš muzicē vai mācās spēlēt instrumentu, paralēli iegūst spēju plānot laiku.

Atcerēsimies sengrieķu filozofa Hērakleita 500 gadu pirms mūsu ēras teikto: „Daudzzināšana nemāca prast rīkoties ar prātu. Zināšanas ir viens, bet prāts, domāšanas spējas – pavisam kas cits.”

Visbūtiskākās īpašības, kas 21. gadsimtā ir nepieciešamas, ir saistītas ar garīgumu – tā ir labās puslodes funkcija, kas atbild par mākslinieciskumu, empātiju, spēju redzēt kopainu. Radošums – muzicējot skolēni iemācas domāt un spriest par problēmām un uzdevumiem no dažādiem skatpunktiem. Uzlabojas uzdevumu risināšanas prasmes. Spēja sadarboties – lai sasniegtu kopīgu mērķi, skolēni mācās izmantot dažādas pieejas un piesaistīt labākās idejas, lai sasniegtu augstāku kvalitāti. Komunikācijas prasmes – pateicoties muzicēšanai, skolēni apgūst spējas iepazīt idejas un emocijas. Tiek attīstīta izpratne par nianšu sarežģītību, struktūru, tēmas nozīmīgumu. Kritiskā domāšana – ar radoša procesa palīdzību skolēni sekmē savas prasmes sintezēt un novērtēt informāciju, lai mainītu savus pieņēmumus un darbības.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, vēlos izcelt šīs jomas nozīmi bērnu un jauniešu attīstībā arī Ķekavas un Baldones novadu līmenī. Ir jāattīsta un jāpaplašina mūzikas skolu kapacitāte, un noteikti būtu jāvelta vairāk uzmanības šim priekšmetam arī pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārizglītojošās skolās, jo mūsu novada bērni no tā tikai iegūs.

Autors: Arvīds Platpers – Latvijas Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, vīru kora “Ķekava” mākslinieciskais vadītājs

Foto: Elīza Ella Dumpe